Vecgulbenes miesta tuvumā nebija nevienas skolas, kurā varētu iegūt vidējo izglītību. Tā laika Latvijā vidējo izglītību varēja iegūt, mācoties ģimnāzijā, tā bija klasiskā humanitārā izglītība. Vēl darbojās citāda veida mācību iestādes, kurās līdz ar vidējo izglītību varēja iegūt arī kādu profesionālu kvalifikāciju. Īpaši izdevīgi bija mācīties komercskolā, jo mācību maksa tajā bija salīdzinoši neliela. Strauji augošā un ne visai bagātā miesta iedzīvotāji izvēlējās komercskolas variantu. Mācības komercskolā maksāja Ls 75,-, arodskolā Ls 20,- pusgadā, bet sekmīgākie un mazturīgākie varēja pilnīgi vai daļēji tikt atbrīvoti no mācību un internāta maksas.

Ar skola veidošanu saistītās lielās finansiālās grūtības esot palīdzējis atrisināt skolotājs, mācību grāmatu autors Reinis Liepiņš, dzimis litenietis, kurš tolaik bija Izglītības ministrijas Skolu virsvaldes vadītājs. Ar viņa atbalstu tika pieņemts lēmums par komercskolas dibināšanu Vecgulbenē un par jaunās skolas ēkas celtniecību.

Savu pirmo mācību gadu komercskolēni sāka 1926. gadā bijušā Vecgulbenes muižas kroga ēkā. Tolaik skola vēl saucās par 3 - gadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. Kroga ēkā tika nostrādāti divi gadi šauros, nepiemērotos apstākļos.

Beidzot 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai. Vietu skolai izvēlējās lielā Emzes parka malā, nomaļā vietā. Gulbenes vēstures un mākslas muzeja fotogrāfijas liecina, ka tuvumā nebija neviena ēka.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās Reinis Liepiņš. Pamatakmeni iesvētīja Gulbenes draudzes mācītājs Jūliuss Egle. Ēkas projektu izstrādāja vēl viens ievērojams latviešu arhitekts Indriķis Blankenburgs. Katrs gulbenietis pazīst šo balto skolas namu, bet arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš uzskata, ka tas atgādina 19. gadsimta sākuma klasicisma pili ar ortodoksāli klasiskā manierē veidotām fasādēm. Ar jaunā mācību gada sākumu 1928. gada rudenī komercskolēni pārgāja uz mācībām jaunajā ēkā. Arī skola ieguva savu ierasto vēsturisko nosaukumu - Gulbenes Valsts komerc - un arodskola. Skolai plašā apkārtnē bija laba slava, mācīties gribētāju te nekad nav trūcis, bija jāiztur konkurss. Visu skolas pastāvēšanas laiku tās vienīgais pārzinis bija Jānis Rupais. 1940./41. mācību gadā padomju laikā skola tika pārdēvēta par ekonomisko tehnikumu, vācu laikā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944.gadā, atsākoties padomju varai, skola tika likvidēta. Kopš tā laika te darbojās vispārizglītojošās skolas dažādas klases.

Ar komercskolas ēkas izbūvi saistās arī Skolas ielas izveide, kas šodien ir viena no iedzīvotāju skaita ziņā visbagātākajām Gulbenes ielām. Tikai pēc skolas ēkas uzcelšanas vispār sāka veidot Skolas ielu kā tādu. No skolas iela ieguva arī savu nosaukumu. Kad astoņdesmitajos gados šī iela dažus gadus oficiāli saucās par Voldemāra Ezernieka ielu, tautā to tāpat sauca tikai par Skolas ielu. Atgādināsim, ka šodien Skolas ielā ir jau trīs skolas - vecās komercskolas ēkā izvietojusies ģimnāzija, Gulbenes vidusskola un sporta skola.