<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
	<channel>
		<title><![CDATA[Forums - Visi forumi]]></title>
		<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/</link>
		<description><![CDATA[Forums - http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1]]></description>
		<pubDate>Sat, 19 May 2012 01:19:02 +0000</pubDate>
		<generator>MyBB</generator>
		<item>
			<title><![CDATA[Reģistrācija e-klasē]]></title>
			<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=7</link>
			<pubDate>Wed, 24 Aug 2011 12:59:48 +0000</pubDate>
			<guid isPermaLink="false">http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=7</guid>
			<description><![CDATA[E- klasē var reģistrēties elektroniski, vai arī aizpildot reģistrācijas anketu un iesniedzot klases audzinātājam. Elektroniskā reģistrācija pieejama tikai AS Swedbank un AS SEB banku klientiem. Par to būs jāsamaksā 10 santīmi.<br />
Reģistrācija (arī reģistrācijas anketa un reģistrācijas video pamācība) pieejama <a href="http://www.deac.lv/?object_id=1216" target="_blank">DEAC mājas lapā</a>.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[E- klasē var reģistrēties elektroniski, vai arī aizpildot reģistrācijas anketu un iesniedzot klases audzinātājam. Elektroniskā reģistrācija pieejama tikai AS Swedbank un AS SEB banku klientiem. Par to būs jāsamaksā 10 santīmi.<br />
Reģistrācija (arī reģistrācijas anketa un reģistrācijas video pamācība) pieejama <a href="http://www.deac.lv/?object_id=1216" target="_blank">DEAC mājas lapā</a>.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Debian Linux]]></title>
			<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=6</link>
			<pubDate>Sat, 20 Aug 2011 11:45:46 +0000</pubDate>
			<guid isPermaLink="false">http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=6</guid>
			<description><![CDATA[Debian tika izveidota 1993. gadā. Pirms tam tā bija pazīstama kā Debian GNU, kas bija compiz Unix bāzēta sistēma jau ar Linux kodolu. Tās būtiskākās atšķirības no citām distribūcijām ir DEB pakotņu sistēmas izveidošana (dpkg), vairāku arhitektūru atbalsts (ne tikai i386 vai amd64, bet gan alpha, sparc, arm, hppa, mips un citas, līdzīgi kā Fedora), taču jaunas relīzes izlaiž pēc samērā ilga laika, 1 – 3 gadiem. Tas nozīmē, ka Debian ne vienmēr atbalstīs jaunākās tehnoloģijas, nenodrošinās tik daudz atjauninājumu, īstenībā pēc jaunas versijas iznākšanas atpaliks diezgan ātri, taču Debian projekts turpina darboties. Uz šīs distribūcijas ir veidotas daudzas citas, tajā skaitā compiz Ubuntu (vēl MEPIS, Dreamlinux, Damn Small Linux, Xandros, Knoppix un daudzas citas). Tā ir atzīta kā ļoti stabila un kvalitatīva, bieži serveros lieto šo distribūciju, tā vel joprojām ir populāra un ietekmīga citu Linux distribūciju vidū.<br />
	Debian ir veicis daudzus inovatīvus risinājumus, piemēram, uz tā pirmā darbojās slavenais pakotņu pārvaldnieks Synaptic, kas izmanto APT pakotņu sistēmu (uz KDE APT grafiskis rīks ir KPackageKIT, aptitude – kā komandrindas ieteicamais rīks). Debian var darboties populārākajās Linux grafiskajās vidēs tāpat kā citas izplatītākās distribūcijas.<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.debian.org/" target="_blank">http://www.debian.org/</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Debian tika izveidota 1993. gadā. Pirms tam tā bija pazīstama kā Debian GNU, kas bija compiz Unix bāzēta sistēma jau ar Linux kodolu. Tās būtiskākās atšķirības no citām distribūcijām ir DEB pakotņu sistēmas izveidošana (dpkg), vairāku arhitektūru atbalsts (ne tikai i386 vai amd64, bet gan alpha, sparc, arm, hppa, mips un citas, līdzīgi kā Fedora), taču jaunas relīzes izlaiž pēc samērā ilga laika, 1 – 3 gadiem. Tas nozīmē, ka Debian ne vienmēr atbalstīs jaunākās tehnoloģijas, nenodrošinās tik daudz atjauninājumu, īstenībā pēc jaunas versijas iznākšanas atpaliks diezgan ātri, taču Debian projekts turpina darboties. Uz šīs distribūcijas ir veidotas daudzas citas, tajā skaitā compiz Ubuntu (vēl MEPIS, Dreamlinux, Damn Small Linux, Xandros, Knoppix un daudzas citas). Tā ir atzīta kā ļoti stabila un kvalitatīva, bieži serveros lieto šo distribūciju, tā vel joprojām ir populāra un ietekmīga citu Linux distribūciju vidū.<br />
	Debian ir veicis daudzus inovatīvus risinājumus, piemēram, uz tā pirmā darbojās slavenais pakotņu pārvaldnieks Synaptic, kas izmanto APT pakotņu sistēmu (uz KDE APT grafiskis rīks ir KPackageKIT, aptitude – kā komandrindas ieteicamais rīks). Debian var darboties populārākajās Linux grafiskajās vidēs tāpat kā citas izplatītākās distribūcijas.<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.debian.org/" target="_blank">http://www.debian.org/</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[openSUSE]]></title>
			<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=4</link>
			<pubDate>Fri, 19 Aug 2011 13:26:35 +0000</pubDate>
			<guid isPermaLink="false">http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=4</guid>
			<description><![CDATA[openSUSE pirmsākumi vērojami 1992. gadā, kad vācu Linux piekritēji izveidoja projektu SuSE Linux. openSUSE kā patstāvīga distribūcija nostabilizējās 2005. gadā. Viena no compiz distribūcijām, kura ir radusies diezgan sen un vēl joprojām ir saglabājusies un turpina pilnveidoties. Šī distribūcija ir neatkarīga no citām, nav balstīta ne uz Debian, ne RedHat, ne uz kādas citas. openSUSE sponsorē firma Novell. Sistēma izmanto YaST (šobrīd YaST2) rīku, kurš atbild par programmatūras pakotnēm (ZYpp package management), sistēmas atjauninājumiem un konfigurēšanu, atbalstīta RPM pakotņu instalēšana. Salīdzinoši ar abām iepriekšminētajām compiz distribūcijām, instalējot šo distribūciju, tiek instalēta pamatīga kaudze ar dažādiem rīkiem, ne velti openSUSE rekomendē lejupielādēt DVD formāta iso failā, kas aizņem tuvu 4.7 GB vietas.<br />
	Var lietot ar GNOME, KDE SC, XFCE, LXDE darbvirsmas vidēm un pēdējās stabilās versijas ir openSUSE 11.3 un 11.4. Šai distribūcijai nav līdzīgu vai citu uz tās balstītu distribūciju. Tāpat kā Ubuntu un Fedora, pieejamās programmatūras klāsts ir milzīgs, tāpat arī ir atbalstīta populārākā atvērtā koda programmatūra (OpenOffice, Mozilla Firefox utt.), kā arī atjauninājumi sistēmai ir regulāri tieši tāpat kā iepriekšminētajām abām distribūcijām. Jaunas versijas izlaiž ik pēc apmēram 8 mēnešiem, viens laidiens tiek atbalstīts vismaz 18 mēnešus.	<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.opensuse.org/" target="_blank">http://www.opensuse.org/</a> <img src="images/smilies/exclamation.gif" style="vertical-align: middle;" border="0" alt="Exclamation" title="Exclamation" />]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[openSUSE pirmsākumi vērojami 1992. gadā, kad vācu Linux piekritēji izveidoja projektu SuSE Linux. openSUSE kā patstāvīga distribūcija nostabilizējās 2005. gadā. Viena no compiz distribūcijām, kura ir radusies diezgan sen un vēl joprojām ir saglabājusies un turpina pilnveidoties. Šī distribūcija ir neatkarīga no citām, nav balstīta ne uz Debian, ne RedHat, ne uz kādas citas. openSUSE sponsorē firma Novell. Sistēma izmanto YaST (šobrīd YaST2) rīku, kurš atbild par programmatūras pakotnēm (ZYpp package management), sistēmas atjauninājumiem un konfigurēšanu, atbalstīta RPM pakotņu instalēšana. Salīdzinoši ar abām iepriekšminētajām compiz distribūcijām, instalējot šo distribūciju, tiek instalēta pamatīga kaudze ar dažādiem rīkiem, ne velti openSUSE rekomendē lejupielādēt DVD formāta iso failā, kas aizņem tuvu 4.7 GB vietas.<br />
	Var lietot ar GNOME, KDE SC, XFCE, LXDE darbvirsmas vidēm un pēdējās stabilās versijas ir openSUSE 11.3 un 11.4. Šai distribūcijai nav līdzīgu vai citu uz tās balstītu distribūciju. Tāpat kā Ubuntu un Fedora, pieejamās programmatūras klāsts ir milzīgs, tāpat arī ir atbalstīta populārākā atvērtā koda programmatūra (OpenOffice, Mozilla Firefox utt.), kā arī atjauninājumi sistēmai ir regulāri tieši tāpat kā iepriekšminētajām abām distribūcijām. Jaunas versijas izlaiž ik pēc apmēram 8 mēnešiem, viens laidiens tiek atbalstīts vismaz 18 mēnešus.	<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.opensuse.org/" target="_blank">http://www.opensuse.org/</a> <img src="images/smilies/exclamation.gif" style="vertical-align: middle;" border="0" alt="Exclamation" title="Exclamation" />]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Fedora Linux]]></title>
			<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=3</link>
			<pubDate>Fri, 19 Aug 2011 07:58:19 +0000</pubDate>
			<guid isPermaLink="false">http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=3</guid>
			<description><![CDATA[Otrā populārākā distribūcija pēc distrowatch.com datiem ir Fedora, agrāk saukta par Fedora Core, ir balstīta uz slaveno RedHat Linux distribūciju. Tā parādījās 2003. gadā, kad RedHat beidza pastāvēt. Fedora projekts jaunas versijas izlaiž ik pa 6 mēnešiem (tieši pavasarī un rudenī), katra versija tiek uzturēta aptuveni 13 mēnešus pēc tās iznākšanas. Pēc noklusējuma izmanto GNOME vai KDE darbvirsmas grafisko vidi.<br />
	Programmatūras uzstādīšana un noņemšana notiek ar YUM rīku, atbalstītas ir RPM (Red Hat Package Manager) pakotnes. Tāpat kā Ubuntu piedāvātās programmatūras klāsts ir milzīgs, taču Fedora piedāvā labākus drošības risinājumus nekā Ubuntu. Ja Ubuntu bija draudzīga vienkāršiem lietotājiem, tad Fedora jau der nedaudz advancētākam Linux lietotājam. Tieši tāpat Fedora ir pieejama visām arhitektūrām, dažādiem datoriem. Pēdējā stabilā versija ir Fedora 14. Fedora ir tendēta iekļaut vairāk sarežģītākus, produktīvākus, profesionālākus rīkus, kamēr Ubuntu tiecas ar domu – kas vienkāršāks, tas labāks (more lightwieght is better).<br />
	Fedora bija pirmā distribūcija, kas iekļāva un izmantoja tagad bieži izmantoto PulseAudio skaņas sistēmu, serveri. Noklusētā darbvirsmas vide ir GNOME, taču var izvēlēties arī starp KDE un XFCE. Arī Fedora ir daudz piekritēju un lietotāju komūna ir izveidojusies diezgan liela, ir dažādi forumi un interneta vietnes, kur apspriež dažādas kļūdas sistēmā un cenšas kopīgiem spēkiem rast risinājumu. Līdzīgas uz Fedora balstītas distribūcijas: Berry Linux, Yellow Dog Linux, Blag Blag Linux.<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://fedoraproject.org/" target="_blank">http://fedoraproject.org/</a><br /><!-- start: postbit_attachments_attachment -->
<br /><img src="images/attachtypes/image.gif" border="0" alt=".gif" />&nbsp;&nbsp;<a href="attachment.php?aid=2" target="_blank">fedora.gif</a> (Izmērs: 15.28 KB / Lejupielādes: 2)
<!-- end: postbit_attachments_attachment -->]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Otrā populārākā distribūcija pēc distrowatch.com datiem ir Fedora, agrāk saukta par Fedora Core, ir balstīta uz slaveno RedHat Linux distribūciju. Tā parādījās 2003. gadā, kad RedHat beidza pastāvēt. Fedora projekts jaunas versijas izlaiž ik pa 6 mēnešiem (tieši pavasarī un rudenī), katra versija tiek uzturēta aptuveni 13 mēnešus pēc tās iznākšanas. Pēc noklusējuma izmanto GNOME vai KDE darbvirsmas grafisko vidi.<br />
	Programmatūras uzstādīšana un noņemšana notiek ar YUM rīku, atbalstītas ir RPM (Red Hat Package Manager) pakotnes. Tāpat kā Ubuntu piedāvātās programmatūras klāsts ir milzīgs, taču Fedora piedāvā labākus drošības risinājumus nekā Ubuntu. Ja Ubuntu bija draudzīga vienkāršiem lietotājiem, tad Fedora jau der nedaudz advancētākam Linux lietotājam. Tieši tāpat Fedora ir pieejama visām arhitektūrām, dažādiem datoriem. Pēdējā stabilā versija ir Fedora 14. Fedora ir tendēta iekļaut vairāk sarežģītākus, produktīvākus, profesionālākus rīkus, kamēr Ubuntu tiecas ar domu – kas vienkāršāks, tas labāks (more lightwieght is better).<br />
	Fedora bija pirmā distribūcija, kas iekļāva un izmantoja tagad bieži izmantoto PulseAudio skaņas sistēmu, serveri. Noklusētā darbvirsmas vide ir GNOME, taču var izvēlēties arī starp KDE un XFCE. Arī Fedora ir daudz piekritēju un lietotāju komūna ir izveidojusies diezgan liela, ir dažādi forumi un interneta vietnes, kur apspriež dažādas kļūdas sistēmā un cenšas kopīgiem spēkiem rast risinājumu. Līdzīgas uz Fedora balstītas distribūcijas: Berry Linux, Yellow Dog Linux, Blag Blag Linux.<br />
	Lejupielādēt var šeit: <a href="http://fedoraproject.org/" target="_blank">http://fedoraproject.org/</a><br /><!-- start: postbit_attachments_attachment -->
<br /><img src="images/attachtypes/image.gif" border="0" alt=".gif" />&nbsp;&nbsp;<a href="attachment.php?aid=2" target="_blank">fedora.gif</a> (Izmērs: 15.28 KB / Lejupielādes: 2)
<!-- end: postbit_attachments_attachment -->]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Ubuntu Linux]]></title>
			<link>http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=2</link>
			<pubDate>Thu, 18 Aug 2011 21:11:43 +0000</pubDate>
			<guid isPermaLink="false">http://www.gulbgymn.edu.lv/forum1/showthread.php?tid=2</guid>
			<description><![CDATA[Pirmo reizi par Ubuntu tika dzirdēts 2004. gadā. Ubuntu ir šobrīd vispopulārākā distributīva, tā ir viegli instalējama un saprotama. Pamatā darbvirsmas vide ir GNOME, taču ir arī citi līdzīgi izdevumi, Kubuntu ar KDE, Xubuntu ar XFCE, Ubuntu Netbook Edition ar Unity. Vēl no Ubuntu līdziniekiem Edubuntu (izglītojošiem mērķiem), Mythbuntu (izklaidei) un Ubuntu Studio (multimediju entuziastiem, video un audio apstrādei), protams, arī Ubuntu Server Edition bez grafiskās vides (to var arī pieinstalēt, ja ir vēlme).<br />
Labi darbojās stabilā versija ir 10.10, ar kodēto nosaukumu Maverick Meerkat, protams arī 11.04 ar Unity, kā galveno grafisko saskarni. Ubuntu jaunākos laidienos izmanto jaunus kodētos nosaukumus, parasti interesantus dzīvnieku vārdus, piemēram, Lucid Lynx, Hardy Heron. Canonical uztur Ubuntu projektu. Ubuntu ir laba distributīva vienkāršiem Linux lietotājiem, visas pamatdarbības var veikt ar grafiskiem rīkiem, nepārzinot termināli un bash valodu. Tā ir veidota uz Debian, taču nav pilnībā savietojama ar to. Programmatūras pārvaldnieks ir APT (Advanced Package Tool), lieto DEB pakotnes. Pieejama, gan 32 bitu, gan 64 bitu arhitektūrai. Salīdzinoši piedāvā vislabāko atbalstu no visām distribūcijām, regulārus atjauninājumus. Pieejamās programmatūras krājums ir milzīgs, sākuma komplektācijā nāk tādas atvērtā koda programmas kā OpenOffice (LibreOffice), Mozilla Firefox, Shotwell, Evolution, Empathy un vel daudzi citi dažādi GNOME sīkrīki (gcalc, gedit utt.). Ubuntu atpazīst draiverus labi un šī savietojamības problēma ir daudz maz atrisināta jau daudzās distribūcijās. Sistēma palaižas ļoti ātri un strādā stabili un uzticami.<br />
Compiz piedāvā lielu klāstu dažādu 3D efektu, kas padara Ubuntu pievilcīgāku, manuprāt, šie efekti krietni pārspēj Windows 7 Aero līmeni. Darbvirsmas pielāgošanai var izmantot GTK 2 un Metacity tēmas. Uz Ubuntu balstītas distribūcijas ir Linux Mint, gOS, OpenGEU un citas.<br />
Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.ubuntu.com" target="_blank">http://www.ubuntu.com</a><br />
Ubuntu stabilitāte, ātrums, drošība, vienkāršība (un tas viss BEZ MAKSAS) padara to par galveno kandidātu, kā Latvijas, skolās tuvā nākotnē visvairāk izmantojamo operētājsistēmu. <img src="images/smilies/lightbulb.gif" style="vertical-align: middle;" border="0" alt="Idea" title="Idea" />]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Pirmo reizi par Ubuntu tika dzirdēts 2004. gadā. Ubuntu ir šobrīd vispopulārākā distributīva, tā ir viegli instalējama un saprotama. Pamatā darbvirsmas vide ir GNOME, taču ir arī citi līdzīgi izdevumi, Kubuntu ar KDE, Xubuntu ar XFCE, Ubuntu Netbook Edition ar Unity. Vēl no Ubuntu līdziniekiem Edubuntu (izglītojošiem mērķiem), Mythbuntu (izklaidei) un Ubuntu Studio (multimediju entuziastiem, video un audio apstrādei), protams, arī Ubuntu Server Edition bez grafiskās vides (to var arī pieinstalēt, ja ir vēlme).<br />
Labi darbojās stabilā versija ir 10.10, ar kodēto nosaukumu Maverick Meerkat, protams arī 11.04 ar Unity, kā galveno grafisko saskarni. Ubuntu jaunākos laidienos izmanto jaunus kodētos nosaukumus, parasti interesantus dzīvnieku vārdus, piemēram, Lucid Lynx, Hardy Heron. Canonical uztur Ubuntu projektu. Ubuntu ir laba distributīva vienkāršiem Linux lietotājiem, visas pamatdarbības var veikt ar grafiskiem rīkiem, nepārzinot termināli un bash valodu. Tā ir veidota uz Debian, taču nav pilnībā savietojama ar to. Programmatūras pārvaldnieks ir APT (Advanced Package Tool), lieto DEB pakotnes. Pieejama, gan 32 bitu, gan 64 bitu arhitektūrai. Salīdzinoši piedāvā vislabāko atbalstu no visām distribūcijām, regulārus atjauninājumus. Pieejamās programmatūras krājums ir milzīgs, sākuma komplektācijā nāk tādas atvērtā koda programmas kā OpenOffice (LibreOffice), Mozilla Firefox, Shotwell, Evolution, Empathy un vel daudzi citi dažādi GNOME sīkrīki (gcalc, gedit utt.). Ubuntu atpazīst draiverus labi un šī savietojamības problēma ir daudz maz atrisināta jau daudzās distribūcijās. Sistēma palaižas ļoti ātri un strādā stabili un uzticami.<br />
Compiz piedāvā lielu klāstu dažādu 3D efektu, kas padara Ubuntu pievilcīgāku, manuprāt, šie efekti krietni pārspēj Windows 7 Aero līmeni. Darbvirsmas pielāgošanai var izmantot GTK 2 un Metacity tēmas. Uz Ubuntu balstītas distribūcijas ir Linux Mint, gOS, OpenGEU un citas.<br />
Lejupielādēt var šeit: <a href="http://www.ubuntu.com" target="_blank">http://www.ubuntu.com</a><br />
Ubuntu stabilitāte, ātrums, drošība, vienkāršība (un tas viss BEZ MAKSAS) padara to par galveno kandidātu, kā Latvijas, skolās tuvā nākotnē visvairāk izmantojamo operētājsistēmu. <img src="images/smilies/lightbulb.gif" style="vertical-align: middle;" border="0" alt="Idea" title="Idea" />]]></content:encoded>
		</item>
	</channel>
</rss>
